Publisko tiesību institūts

 logo

izveidots 2000. gadā kā atklāts sabiedriskais fonds, 2005. gadā pārreģistrēts kā biedrība. Dibinātāji: Ineta Ziemele, Egils Levits, Daiga Rezevska, Arvīds Dravnieks un 2011. gadā pievienojies Lauris Liepa. Kā neformāla kopa biedrība faktiski darbojas kopš 1995. gada (pazīstama ar nosaukumu Dišlera biedrība), regulāri pulcējoties, lai apspriestu aktuālus valststiesību jautājumus.

Publisko tiesību institūta uzdevumi:

  • eiropeiskas tiesībpolitikas atbalstīšana;

  • sabiedrības juridiskā izglītošana publisko tiesību nozarē;

  • juridiskās domas veidošana atbilstoši konstitucionālās demokrātijas principiem.

Publisko tiesību institūta mērķis ir publisko tiesību zinātnes attīstības veicināšana.

Publisko tiesību institūta līdzekļus izlieto tikai mērķa īstenošanai un uzdevumu izpildei vai institūta darbības uzturēšanai – neviens no dalībniekiem nesaņem atlīdzību par savu darbu. Izdevumus sedz paši dalībnieki, piesaistot pasākumiem līdzfinansētājus un sadarbības partnerus. Vairākkārt atsaucību ir izrādījuši: Latvijas Komercbanku asociācija, Biznesa augstskola Turība, Sorosa fonds – Latvija, Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, Tieslietu ministrija, Pasaules brīvo latviešu apvienība, fonds atvērtai sabiedrībai DOTS, Konrāda Adenauera fonds un Frīdriha Eberta fonds, kā arī privātpersonas.

Izveidojusies laba sadarbība ar Saeimas Juridisko biroju, Satversmes tiesu, administratīvajām tiesām, tiesībsargu, Tieslietu ministriju, Tiesu administrāciju, Valsts administrācijas skolu, Valsts kanceleju, Valsts prezidenta kanceleju, kā arī Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, Rīgas Juridisko augstskolu, Juridisko koledžu, citām juridiskajām augstskolām, juristu profesionālajām biedrībām un administratīvo tiesību speciālistiem dažādās Eiropas un Āzijas valstīs.

Publisko tiesību institūta dibinātāju ieguldījums ir bijis izšķirošs administratīvā procesa (1996-2006), valsts pārvaldes iekārtas (1999-2002), Ministru kabineta iekārtas (2000), kā arī zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtības likumu un Satversmes ievaddaļas (2010-2014) izstrādē. Ņemta dalība pašvaldību un vēlēšanu likumu, kā arī citu ar valsts pārvaldes spēju saistītu likumprojektu izstrādē. Izglītoti topošie juristi, valsts amatpersonas, politiķi un dažādu biedrību pārstāvji Latvijā un citviet.

Publisko tiesību institūts regulāri rīko:

1) juridiskās sarunas februāra atvērtajās ceturtdienās Valsts administrācijas skolā,

2) juridiskās tehnikas seminārus martā,

3) Bīriņu vasaras skolu jūlijā,

4) Bīriņu konstitucionālās tiesībpolitikas semināru jūlija pēdējā nedēļā,

5) Dišlera tiesībpolitikas konferenci novembrī.

Bez maksas nolasītas vairāk nekā simts lekcijas, rīkoti semināri un diskusijas valsts amatpersonām un citiem interesentiem juridiskajās augstskolās un Valsts administrācijas skolā vai iestādēs. Semināru un lekciju materiāli pieejami juridisko augstskolu un Saeimas bibliotēkās. Vairums pasākumu ir ierakstīti digitāli un publiski pieejami bezpeļņas nolūkos.

Juridiskajām augstskolām un iestādēm dāvināta juridiskā literatūra un juridiskās vārdnīcas, bez atlīdzības izplatīti lekciju konspekti un metodiskie materiāli. Izstrādāta mācību programma, mācību līdzekļi un pārbaudes testi administratīvajiem tiesnešiem. Atbalstīta studentu dalība konferencēs.

Veiktas zinātniskas izstrādes ar administratīvo vājumu saistītos publisko tiesību jautājumos bezatlīdzības lietošanai (administratīvā procesa, valsts pārvaldes reformu, pašvaldību likuma koncepcijas), kā arī rīkotas valststiesību prāta vētras un sniegti atzinumi iestādēm.

Septiņu apaļā galda sarunu cikls “Ar mīlestību par Satversmi” domāts tiem, kuri tur raizi par valsti. Videoversijas būs pieejamas globālajā tīmeklī kā dāvana Latvijas tautai Latvijas valsts 100. dzimšanas dienā.

Bīriņu konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs ietver deviņus saistītus priekšlasījumus, diskusijas un domnīcas, kurās iezīmē nākotnes izaicinājumu juridisko reljefu. Paustās atziņas tradicionāli ietvertas Satversmes tiesas un administratīvo tiesu spriedumos, kā arī izmantotas Saeimā – gan citētas politiķu runās, gan iestrādātas likumprojektu tekstos. Bīriņos semināros tiek veidota izpratne par nacionālās tiesību sistēmas vispārējiem tiesību principiem – to klasifikāciju un tvērumu – “piesienot” valsti tiesībām un lai īstenotu sabiedrības mērķus.

Bīriņu konstitucionālās tiesībpolitikas semināru temati:

  • 2015. gadā ilgtspējas tiesību princips: filosofiskās saknes, nozīme demokrātijā, iespējamais tvērums un piemērošana”, „ilgtspējas principa vērsums: izglītība, veselība un garīgums”, „zaļā doma un tiesības” un „demokrātija un tiesības hibrīdkara apstākļos”;

  • 2014. gadā privātā dzīve globālajā tīmeklī”, „cilvēktiesību horizontālais efekts”, „sabiedrības vērtības”, „viendzimuma partnerattiecību juridiskā dimensija”, „digitālo tehnoloģiju determinētās juridiskās problēmas”, „tiesiskās iekārtas mērķis”, „demokrātiskas sabiedrības minimums informatīvajā telpā” un „Latvijas sabiedrības pamatvērtību izgaismojums Satversmē”;

  • 2013. gadā informatīvās telpas saturiskais minimums demokrātiskā iekārtā”, „Latvijas tiesiskā iekārta Eiropas Savienībā nākamajā divdesmitgadē”, „Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ietekme uz nacionālajām tiesībām”, „juridiskā izglītība Latvijā starp teoriju un praksi”, „Latvijas tiesību avotu izmantojamība: tiesību doktrīna, leģisprudence, judikatūra”, „Eiropas savienotās valstis un nacionālas valsts suverenitātes minimums”, „sociālistiskā tiesību loka iezīmes un to izpausme postsociālisma valstīs”, „sociālistisko tiesību īpatnības Latvijā”, „Latvijas Republikas Satversmes preambula”, „Latvijas tiesiskās domas raduraksti laikā un telpā”, „valoda un doma, juridiskā valoda un juridiskā doma” un „Saeimas vēlēšanu kārtības pilnveidojumi”;

  • 2012. gadā valsts formas un darbības veidi”, „sociālo tiesību apjoms knapbudžetā”, civildienesta attiecināmība, profesijas saturs, apmācība, atjaunošanas iespējamība”, autortiesības un cilvēktiesības XXI gadsimtā” un „Satversmes 1. nodaļas komentārs”;

  • 2011. gadā konstitucionālā tradīcija kā tiesību normas ietvars”, tiesu varas neatkarība: ģenēze, mērķis un priekšnoteikumi; tiesu filosofija un tiesu ģeogrāfija; tiesu varas kritikas robežas; tiesu loģistika un tiesu budžets; tiesu pieejamība”;

  • 2010. gadā latviešu nācija, Latvijas tauta un Latvijas valsts”, „pilsonis, partija un politiķis demokrātiskā valstī”, „nacionāla valsts un demokrātiska jeb pilsoniska sabiedrība”,   Latvijas iedzīvotāju juridiskie statusi un tiesībpolitiskās problēmas: valststiesiskie personālstatusi, naturalizācijas priekšnoteikumi, dubultpilsonības attīstība, Eiropas Savienības pastāvīgie iedzīvotāji, integrācija, nepilsoņu statuss”;

  • 2009. gadā brīvas vēlēšanas un demokrātiskas iekārtas princips”, „masu mediju loma demokrātiskā sabiedrībā”, „priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi”, „partiju finanses un statusi” un „sabiedrības līdzdalība”;

  • 2008. gadā mūsdienu demokrātiskas valsts izaicinājumi”, starptautiskās tiesības kā nacionālas valsts aizsardzības instruments”, vispārējo tiesību principu tvērums, klasifikācija un piemērošanas metodoloģija”, Saeimas vēlēšanas un Saeimas atsaukšanas kārtība”;

  • 2007. gadā Satversmes suverenitātes kodols”, „pamattiesību ierobežojumi”, starptautisko līgumu satversmīguma pārbaudes metodoloģija”;

  • 2006. gadā tiesvedības procedūru pilnveidošana administratīvajās tiesās”, pašvaldību tiesiskuma uzraudzība: Dānijas un Latvijas pieredze”, plānu un plānošanas dokumentu juridiskā daba un saistošais spēks”, Eiropas Kopienu (Eiropas Savienības) tiesību vieta Latvijas tiesību sistēmā un tiesību normu kolīziju novēršana” un „Latvijas ─ Krievijas robežlīgums”;

  • 2005. gadā labas pārvaldības princips Latvijas tiesībās” un „Latvijas vēlēšanu sistēmas pilnveidošanas iespējas”;

  • 2004. gadā pastāvīgo (neatkarīgo) iestāžu satversmība” un „tiesību avoti Satversmē”.

Dišlera tiesībpolitikas konferenču temati:

  • 2013. gadā izpildvaras efektivitāte un politiskā atbildība” un „pašvaldību iekārtas pilnveidošana”;

  • 2007. gadā valsts valoda Satversmē ─ jēdziens un konsekvence”;

  • 2006. gadā pienācīgas un labas pārvaldības principu tvērums” un „vispārējo tiesību principu klasifikācija”;

  • 2005. gadā Valsts padome Francijā un Latvijā” un „prokuratūras institucionālā padotība”;

  • 2004. gadā tiesību avoti Latvijā un administratīvais process” un „administratīvo tiesu identificētās problēmas”;

  • 2003. gadā valsts pārvaldes pašuzlabošanās institucionālie mehānismi” un „ierēdņa profesijas saturs”;

  • 2002. gadā Latvijas ārējie un iekšēji normatīvi tiesību akti, vispārējie tiesību principi kā tiesību avots un Eiropas Kopienu (Savienības) tiesības”;

  • 2001. gadā sabiedrības iesaistīšanās valsts pārvaldē un publiskās atbildības veidi” un  valsts varas deleģēšanas (likumiskās un līgumiskās) priekšnoteikumi un uzraudzība”;

  • 2000. gadā valsts jeb publisko tiesību subjektu materiālā atbildība par personai nodarīto zaudējumu” un „likumu došanas un juridiskās tehnikas aktuālās problēmas”;

  • 1999. gadā juridiskās izglītības un jurista profesijas saturs eiropeiskā Latvijā”.

Bez maksas nolasītas publiskas lekcijas, rīkoti semināri un diskusijas Saeimas un valsts pārvaldes amatpersonām, juridiskajās augstskolās, Valsts administrācijas skolā un citviet Latvijā:

  • 2015. gadā „vispārējie tiesību principi – tapšana, tvērums, piemērošana jeb īsatbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par tiesību principiem”, „nacionālas valsts prezidents Eiropas Savienībā”, „cilvēktiesību attīstību XXI gs un to aizsardzības mehānismi (izaicinājumi datu aizsardzībai, privātai dzīvei un valsts noslēpumam)”, „kultūras attīstības un izglītības pienācīguma juridiskā dimensija”, „Ar mīlestību par Satversmi: partijas” un „vēlētāja gribas izpausme balsošanas zīmē”;

  • 2014. gadā administratīvo tiesu pirmie desmit gadi un nākamās desmitgades izaicinājumi”, „interneta balsošanas pieļaujamība demokrātiskā valstī”, „ar mīlestību par Satversmi: tiesu vara”, „juridiskās tehnikas izaicinājumi un iespējamie risinājumi” un „pašvaldību iekārta: reformu mērķi un rezultāti”;

  • 2013. gadā „administratīvās tiesas un administratīvā procesa problēmas”, „pašvaldību vēlēšanas: mērķis, uzdevumi un paņēmieni to sasniegšanai”, „satversmīga tiesību sistēma: normatīvisma plūdi un to mazināšanas ceļi”, „valsts pārvaldes deficīta profils: aģentūras, padotība, disciplinārā vara”, „Latvijas pašvaldību iekārta: blaknes un nepieciešamās reformas” un „Latvijas tiesiskās iekārtas divdesmit gadi: starp jābūtību un realitāti”;

  • 2012. gadā „Latvijas vēlēšanu sistēmas trūkumi un iespējamie pilnveidojumi”, „izņēmumu pieļaujamība no demokrātiskas iekārtas principa Satversmes 58. panta tvērumā”, „kas nogājis greizi, klonējot no Dānijas Latvijas pašvaldību iekārtu”, „administratīvo tiesu mazspējas cēloņi” un „valsts pārvaldes darbinieka (ierēdņa) ētika”;

  • 2011. gadā „Latvijas valsts mērķi un tiesību avoti”, „civildienests un demokrātiska valsts”, „normatīvo tiesību aktu pieejamība kā cilvēktiesība”, „kas jāzina birokrātam par tiesisku valsti”, „Latvijas valsts pārvaldes rehabilitācija”, „mazākumtautības Latvijas tautas ietvarā”, „tiesības un taisnīgums” un „Latvijas vēlēšanu kārtības atbilstība demokrātiskas iekārtas principam”;

  • 2010. gadā „Latvijas Satversmes ģenēze un iespējamie grozījumi”, „Latvijas valsts pārvaldes (strukturālās) reformas: deficīta profils un nepadarītie mājasdarbi” un mīti par valsts pārvaldes efektivizēšanu: mazāk ministru, mazāk aģentūru, mazāk ierēdņu”;

  • 2009. gadā „vēlēšanu un partiju sistēma Latvijā ─ vai to iespējams pilnveidot” un “pašvaldību vēlēšanu atbilstība demokrātiskas iekārtas principam”;

  • 2008. gadā „Lisabonas līgums un Eiropas Savienības jaunais tiesiskais pamats”;

  • 2007. gadā „9. Saeimas vēlēšanu mācības”, „tiesībsargs un labas pārvaldības princips” un „Latvijas valsts kontinuitāte (pēctecība v. nepārtrauktība)”;

  • 2006. gadā „Latvijas Republikas Satversmes grozījumu nepieciešamības pamatojums sakarā ar Eiropas Savienības tiesību ienākšanu Latvijas tiesiskajā telpā” un „XXI gadsimta izaicinājumi Latvijas valsts pārvaldei”;

  • 2005. gadā „administratīvā akta samērīgums” un „administratīvo tiesu izveides mērķis”;

  • 2004. gadā „valsts iepirkumu un administratīvo sodu satversmība”, it kā „neatkarīgās” iestādes un to iespējamā vieta Satversmē”, „labas pārvaldības pamatprincipi” un „Eiropas tiesības un Latvijas tiesību avoti”;

  • 2003. gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu īstenošana Latvijā” un „pašvaldību satversmība”;

  • 2002. gadā „deleģētās likumdošanas pamatproblēmas” un „valsts pārvaldes reforma Latvijā ─ ģenēze, metodoloģija, civildienests, valdības un valsts pārvaldes attiecības”;

  • 2001. gadā „valsts pārvaldes reformas aktuālās problēmas”;

  • 2000. gadā „Latvijas valsts pārvaldes iekārta un administratīvā procesa likumprojekti” un „Latvijas valsts pārvalde Eiropas valstu demokrātijas un tiesiskas valsts principu kontekstā”.

Sadarbības partneri:

Ministrijas:

Izglītības iestādes:

Ārlietu

Finanšu

Iekšlietu

Izglītības un zinātnes

Kultūras

Tieslietu

VARAM

Veselības

Biznesa augstskola Turība

Juridiskā koledža

Latvijas Universitāte

Rīgas Juridiskā augstskola

Rīgas Stradiņa universitāte

Valsts administrācijas skola

Citas valsts iestādes:

3. sektors jeb NVO

Augstākā tiesa

Centrālā vēlēšanu komisija

Konkurences padome

Latvijas Banka

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

Saeima un tās kanceleja

Satversmes tiesa

Tiesu administrācija

tiesībsargs

Valdības pārstāvis starptautiskajās institūcijās

Valsts kanceleja

Valsts prezidenta kanceleja

Administratīvo tiesnešu biedrība

Eiropas studējošo juristu asociācija ELSA Latvija

fonds atvērtai sabiedrībai DOTS

Jāņa Čakstes demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības biedrība

Latvijas komercbanku asociācija

Latvijas politologu asociācija

Latvijas tiesnešu biedrība

Pasaules brīvo latviešu apvienība

profesora Kārļa Dišlera fonds

Sorosa fonds – Latvija

Tirdzniecības un rūpniecības kamera